Krēpes nepiedod neko

Tas ir pirmais, ko pamana tiesnesis, un pēdējais, kas atkal izaug. Kāpēc lielākajai daļai krēpju kaitē nevis nepareizi līdzekļi, bet pārmērīga rūpe.

Ir mirklis tieši pirms uzsēšanās segliem, kad katrs jātnieks dara vienu un to pašu: uzliek roku uz krēpēm un tās noglauda. Žests, kuru neviens nemāca, bet kuru zina visi. Tas arī izskaidro, kāpēc tieši šeit tik daudz kas noiet greizi. Neviena cita zirga apmatojuma daļa netiek aiztikta tik bieži un saprasta tik reti.

Krēpju mati aug lēni. Nolauz plaukstas platuma šķipsnu pavasarī, un rudenī tu joprojām skatīsies uz to pašu robu. Tieši tāpēc krēpju kopšana mazāk ir jautājums par pareizo līdzekli, bet vairāk par savaldību.

Biežākā kļūda slēpjas sukā

Krēpes netiek izsukātas, tās tiek izšķirotas. Rupji plastmasas sari ar katru vilcienu izrauj pāris matiņu, un ne tur, kur ir mezgls, bet visur pa vidu. Tāpēc pieredzējuši kopēji strādā no apakšas uz augšu: vispirms pēdējos desmit centimetrus ar pirkstiem, tad vienu plaukstu augstāk, tad nākamo. Tikai tad, kad gali ir brīvi, ķemme drīkst tuvoties kakla virsai.

Sāc no augšas, un ikvienu mezglu tu dzenī sev pa priekšu, līdz tas pārtrūkst.

Sauss mats lūst, mitrs mats stiepjas. Smalks ūdens miglojums, piliens izķemmēšanas līdzekļa plaukstā, tad caur galiem, ar to pietiek. Apsmidzini visas krēpes uzreiz, un jau rīt tām būs plēvīte, kurai pielīp putekļi.

Mazgāšana: retāk, nekā tu domā

Zirga galvas āda uzvedas tāpat kā tava. Tā ražo taukvielas, kas uztur matus elastīgus, un ražo tās vēl vairāk, jo biežāk tu tās noskalo. Krēpes, kas mazgātas katru nedēļu, kļūst blāvas un ātrāk atkal taukojas. Lielākajai daļai zirgu piemērots ritms ir reizi trīs līdz četrās nedēļās; sacensību sezonā biežāk, taču tad ar kaut ko maigāku.

• Remdens ūdens, nekad karsts. Karsts ūdens paceļ mata zvīņslāni, un mats zaudē spīdumu.
• Šampūnu atšķaidi plaukstā, nekad nelej to tieši uz kakla virsas.
• Skalo rūpīgi, rūpīgāk, nekā šķiet nepieciešams. Palikušas atliekas ir biežākais pleiskanainas kakla virsas cēlonis.
• Netrin. Ūdeni izspied ar plakanu plaukstu un ļauj nožūt pašai no sevis.

Pīšana, neupurējot krēpes

Sacensību pinumi ir spriegums. Katrs no tiem velk tās pašas saknes, un, atstāts pa nakti, tas velk astoņas stundas pēc kārtas. Tāpēc kopēju vidū valda likums: pinumus ieper no rīta un izper vakarā. Ne tāpēc, ka tā izskatās labāk, bet tāpēc, ka krēpēm ar plikām vietām gar kakla virsu, lai atgūtos, vajag pusgadu.

Ikdienā labāka atbilde ir vaļīga bize. Tā pasargā krēpes no dubļiem, žoga un paša zirga kājām, nevelkot saknes. Ikviens, kam zirgam ļoti garas krēpes, zina šo kombināciju: sapīt vienreiz, atstāt uz divām dienām, tad izpīt.

Plūkšana vai griešana

Dresūrā un konkūrā īsas, vienmērīgas krēpes ir standarts, jo tās vizuāli pagarina kaklu un labi tur pinumus. Plūkšana daudziem zirgiem sāp, un zirgs, kas metas ar galvu augšā, tiklīdz parādās ķemme, to saka pietiekami skaidri. Asmens vai retinātājšķēres, lietotas augšanas virzienā, dod tādu pašu līniju bez sāpēm. Atšķirība nav redzama fotogrāfijā. Tā redzama attieksmē pret zirgu.

Godīgi koptas krēpes atpazīst nevis pēc spīduma, bet pēc tā, ka tās visā garumā ir vienādi biezas.

Kas patiesībā palīdz

Spīdums nāk no iekšpuses un no miera. Zirgs, kura barībā ir pietiekami eļļas, kurš pietiekami kustas un kura krēpes neviens kasdien neaiztiek ar smidzinātāju, pēc diviem mēnešiem izskatās labāk nekā jebkurš zirgs, kas smidzināts katru dienu. Līdzekļi ir pēdējais procentpunkts, nevis pamats. Tiem jāļauj matam slīdēt, lai tas neplīst izķemmēšanas laikā, un tiem jāizskalojas bez atliekām. Viss pārējais ir tikai smarža.