Voltižēšanā mugura ir rīks

Voltižēšana ir vienīgā disciplīna, kurā cilvēki stāv uz zirga. Ko tas nozīmē jostas vietai, mugurai un krēpēm un kāda pārbaude svarīga pirms nodarbības.

Ir disciplīna, kurā zirga mugura nav sēdeklis, bet rīks. Voltižēšanā tur augšā stāv cilvēks, atgrūžas, nolaižas atpakaļ, reizēm trijās personās. Kas tā strādā, muguru kopj nevis no pieķeršanās, bet no aprēķina: kas šodien berž, rīt atgriežas kā nemiers.

Mugura šeit ir darba virsma. To apkopj kā materiālu, kam jāiztur vēl divdesmit gadus.

Voltižēšanas josta sēž citādi nekā segli

Voltižēšanas jostai ir divi stingri rokturi, parasti arī cilpas, un tā guļ uz bieza paliktņa. Divdesmit minūtes rokas velk šos rokturus, no augšas, no sāniem, atgrūšanās mirklī ar visu ķermeņa svaru. Spiediens pie tam vienmēr paliek vienā un tajā pašā vietā. Tāpēc jostas vieta voltižēšanas zirgam ir tā vieta, ko pazīst kā savu seju.

• Paliktni uzliec gludi, bez krokas, bez smiltīm apakšā.
• Pirms pievilkšanas izglaudi matus jostas vietā augšanas virzienā.
• Jostas un seglu vietu pārej ar plakanu plaukstu: siltums, uztūkumi, kailas vietas.
• Pēc nodarbības ne tikai atlaid jostu, bet vēlreiz ieskaties.
• Balti mati kādā vietā ir vecs protokols, nevis nejaušība.

Vienmēr tā pati roka, vienmēr tas pats loks

Zirgs iet uz kordes, aulekšos, aptuveni trīspadsmit metru lokā, sacensībās uz kreisās rokas. Tas ir vienpusējs darbs, un tāds tas paliek, lai cik labi kordē. Tāpēc izlīdzinājums nav papildinājums, bet daļa no plāna: otra roka, gabali laukā, taisnas līnijas, kārtis, dienas bez jostas.

Krēpes, rokturi un tā lieta ar spīdumu

Krēpes guļ tieši tur, kur ķeras rokas. Matu šķipsna zem roktura ir rāviens kakla virsā, pie katra uzsvēriena tas pats. Tāpēc daudzi voltižēšanas zirgi krēpes nēsā īsas, ieptas vai konsekventi uz vienas puses. Un viss, kas padara gludu, šajā dienā paliek kastē: rokturi un jostas vieta grib saķeri, nevis zīdu.

Miers pieder pie piemērotības

Mūzika, aplausi, astoņi bērni loka malā: voltižēšanas zirgam jābūt garlaicīgam, turklāt uzticami. Šis miers nerodas manēžā, tas rodas staļļa gaitenī. Desmit minūtes kopšanas tajā pašā kārtībā, katru dienu, ir treniņš tieši tam mirklim, kad augšā kāds pieceļas un nekam nav jānotiek.

Zirgs, kas ļaujas mierīgi nokopt, mierīgi stāv arī pie loka.